30894-5
Migla, migla, liela rasa,
Mūs' bāliņi pieguļâ.
Sūta mani māmulite:
Ej, meitiņa, lūkoties,
Ej, meitiņa, lūkoties,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi bāleliņi,
Vaj ir visi kumeliņi.
Iraid visi, iraid visi,
Pastariša vien nevaid.
Pastaritis aizteceja
Gar upmali dziedadams,
Gar upmali dziedadams,
Ievas ziedus braucidams.
Ievas ziedu sniedzoties,
Iekrīt pats upitê.
Upe viņu nepanesa,
Iesit viļņi Daugavâ.
Daugaviņa nepanesa,
Iesit viļņi jūriņâ.
Teku, teku raudadama,
Bāleliņu mekledama.
Tecedama uzteceju
Vienu lielu augstu kalnu.
Es uzkāpu kalniņâ
Pašâ kalna galiņâ,
Es redzeju visu jūru,
Visus jūras zvejnieciņus.
Ieraudziju jūriņâ
Trīs zvejniekus laiviņâ,
Zelta laiva, zīžu tīkli,
Sudraboti airu gali.
Dievs palīdz, zvejnieciņi,
Redzejiet man' bāliņu?
-Ai, godiga mātes meita,
Kāds bij tavis bāleliņš?
-Smuks puisitis, sarkanbaltis,
Dzelteniemi matiņiem.
-Vai, godiga mātes meita,
Tāds guļ jūras dibenâ.
-Vai, godigi zvejnieciņi,
Velciet viņu maliņâ.
-Ai, godiga mātes meita,
Ko maksasi par vilkumu?
-Vienam došu slēžu kreklu,
Otram zīžu nēzdodziņu,
Tam trešam nav ko dot,
Tam es pate piederešu,-
Ne vienam, ne otram,
Tik pašam stūrmanim.
Stūrmanitis gudris vīrs,
Tas māceja laivu griezt,
Tas māceja laivu griezt,
Pret ziemeli saturèt,
Pret ziemeli saturèt,
Pretim manu bāleliņu

21019-0
Precenieka līgaviņa
Kuņu brauca baznicâ;
Kamēr pate Dievu lūdza,
Kuņa paugas noēduse.

18803-3
Dzeltenà cielaviņa
Puru brida raudadama;
Tec, bāliņ(i), met laipiņu,
Ta būs tava līgaviņa.

11053-0
Atskrien lapsa vilteniece,
Stāsta manim līgaviņu.
Skrej projam, vilteniece,
Man pašam līgaviņa.

15142-5
Kas, grīsliti,tev vēleja,
Āboliņa meitu ņemt?
Ņem labak niedres meitu,
Kas tev līdzi locijàs.

7777-0
Palīdziet, bāleliņi,
Māsai pūru piedarìt:
Cits aukliņas novijiet,
Cits vīzites nopiniet.

18000-0
Dedz, skaliņ nomaliti,
Jāj, nozares bāleliņ!
Vaj nomals ni skaliņš,
Vaj nozars ni bāliņš?

20417-0
Es raugosi, es skatosi,
Ko tie mani kaķi laiza:
Pienavnieku puiseniem
Kreima biksas kājiņâ.

660-0
Bāliņ, tava maltuvite
Liela ceļa maliņâ;
Kuru dziesmu izdziedaju,
To aizveda sveši ļaudis.

31295-1
Gaŗu skalu aizdegusi,
Sēžu ilgi vakarâ,
Gaidu savu bāleliņu
No kungiem pārnākot.